Rezultātu kopsavilkums

Lielākā daļa skolotāju, skolēnu un vecāku novērtēja, ka viņu skola attālināto mācīšanos nodrošināja drīzāk labi vai ļoti labi.

Attālinātās mācības ir sniegušas nozīmīgu lēcienu mācību procesa digitalizācijā. Skolotāji kā galveno profesionālo ieguvumu min digitālo rīku apgūšanu, 3/4 skolotāju izmēģināja vadīt stundas tiešsaistē.

76% skolotāju vadot mācības attālināti veltīja daudz vairāk laika nekā klātienē. 74% skolotāji bieži vai ļoti bieži jutās pārstrādājušies.

Attālinātu mācību pieredze skolēniem dažādās Latvijas skolās bija ļoti atšķirīga. Būtiski atšķīrās skolēnu mācību slodze, mācību formas, nedēļu, dienu, stundu plāni u.c. elementi.

Vecāku loma attālinātu mācību laikā bija daudz nozīmīgāka nekā klātienes mācībās. 42% aptaujāto vecāku vidēji dienā veltīja 3 vai vairāk stundas, palīdzot saviem bērniem mācībās.

Aptaujas aizpildīja:

4662 vispārējās vidējās un vidējās profesionālās izglītības iestāžu skolotāji
8352 1. – 12. klašu skolēnu vecāki
10177 5. – 12. klašu vispārējās vidējās izglītības iestāžu skolēni un vidējās profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi
360 Vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu vadītāji

Aptaujāšanas laiks:
2020. gada 26. maijs - 12. jūnijs.

Metode:
Edurio tīmekļa aptaujāšanas platformā, respondentiem autorizējoties ar E-klases vai Mykoob pasi, vai saņemot specifisku saiti. Informēšana par aptauju caur pašvaldību izglītības pārvaldēm, skolām un medijiem.

Attālinātās mācības

Situācijas raksturojums

94% skolotāju, 83% skolēnu un 77% vecāku novērtēja, ka viņu skola attālināto mācīšanos nodrošināja drīzāk labi vai ļoti labi.

72% skolēnu atbildēja, ka viņiem mācīties attālināti izdevās drīzāk labi, vai ļoti labi, tikai 7% skolēnu atbildēja, ka drīzāk slikti vai ļoti slikti. No skolotāju skatupunkta šis process izskatījās vēl pozitīvāks un 86% skolotāju atbildēja, ka viņu skolēniem mācīties attālināti izdevās diezgan labi vai ļoti labi, tikai 1% skolotāju atbildēja, ka diezgan slikti vai ļoti slikti. Kopumā skolotāji bija ļoti apmierināti arī ar savām spējām vadīt mācības attālināti - 90% skolotāju atbildēja, ka viņiem diezgan labi vai ļoti labi izdevās vadīt mācības attālināti, tikai 1% atbildēja, ka viņiem tas izdevās diezgan slikti vai ļoti slikti. 

Nedaudz vairāk par pusi (53%) vecāku ir drīzāk pārliecināti vai ļoti pārliecināti, ka viņu bērns vai bērni, attālināti mācoties, ir apguvuši jaunas prasmes un kompetences, ir vērojama izaugsme. Turpretim gandrīz ceturtā daļa, jeb 24% vecāku par to ir drīzāk nepārliecināti vai ļoti nepārliecināti. Vecāku pārliecība arī būtiski atšķiras, atkarībā no skolas, kurā mācās viņu bērni. ir iestādes, kurās 80% vecāku ir drīzāk pārliecināti vai ļoti pārliecināti, ka viņu bērns vai bērni, attālināti mācoties, ir apguvuši jaunas prasmes un kompetences, ir vērojama izaugsme, bet ir arī skolas, kurās mazāk par 30% vecāku ir drīzāk pārliecināti vai ļoti pārliecināti.

Respondenti: skolotāji

Respondenti: skolēni

Respondenti: vecāki

Attālināto mācību norise

Kāda bija skolēnu ikdiena attālinātu mācību laikā? Par galvenajām mācību sastāvdaļām jautājām skolotāju aptaujā. Visvairāk skolēnu attālināto mācību procesu sastādīja dažāda veida uzdevumu pildīšana:

• veidojot un saglabājot kā dokumentus datorā (64%),
• pildot interaktīvi tiešsaistē (58%),
• pildot uz papīra (57%).

Tam seko 3 dažādu veidu informācijas ieguve:

• skatoties skolotāja prezentāciju vai video (52%),
• lasot digitālus vai ne-digitālus tekstus (49%),
• skatoties TV kanālu “Tava klase” (38%).

Nedaudz mazāk skolēnu ikdienu veidoja piedalīšanās tiešsaistes video stundās (34%) un vēl mazāk dažāda veida radošie darbi:

• ierakstot video vai audio (32%),
• zīmējot, līmējot, radot vizuālo mākslu (25%),
• rakstot esejas, pārspriedumus u.c. rakstu darbus (25%).

75% skolotāju izmēģināja vadīt tiešsaistes stundas, lielākā daļa no viņiem attālinātu mācību periodā vadīja dažas mācību stundas (43% no visiem skolotājiem), bet 5% skolotāju tiešsaistē nodrošināja visas savas stundas. 25% skolotāju tiešsaistē nevadīja nevienu stundu.

Skolotāji visbiežāk skolēnus individuāli konsultēja rakstiski – sarakstoties e-pastā vai E-klases / Mykoob vēstulēs (83%), īsziņas, čata sarakstē (67%). Audiozvanu kā visbiežāko individuālo konsultāciju formu atzīmēja 63% skolotāju, bet videozvanu – 35% skolotāju. 

Respondenti: skolotāji

Respondenti: skolotāji

26% 5. – 12. klašu skolēnu saka, ka visu mācību priekšmetu uzdevumus visai nedēļai viņi no skolas saņēma apkopotus. Vēl 22% skolēnu saka, ka viņi saņēma apkopotus visu mācību priekšmetu uzdevumus katrai dienai, taču aptuveni puse skolēnu (49%) saņēma uzdevumus no katra skolotāja atsevišķi. Jautājot kad un kā skolotāji skolēniem sniedza informāciju par mācībām un veicamajiem uzdevumiem visvairāk skolēnu atbilde, ka katrs skolotājs sūtīja savus uzdevumus no rīta dienā, kad plānota stunda (52% skolēnu to atzīmēja) vai katrs skolotājs lika savus uzdevumus elektroniskajā dienasgrāmatā dažādos laikos (46% skolēnu). Ja skola uzdevumus dažādiem priekšmetiem apkopoja, tad tos skolēni lielākoties saņēma pirmdienā (23% skolēnu to atzīmēja) vai pirmdienā tie bija sarakstīt elektroniskajā dienasgrāmatā (14% skolēnu), mazāk bija skolēnu, kuriem visi nedēļas uzdevumi bija pieejami jau iepriekšējās nedēļas piektdienā (15% skolēnu saka, ka saņēma piektdienā, 11% skolēnu saka, ka uzdevumi bija sarakstīti elektroniskajā dienasgrāmatā piektdienā).

Respondenti: skolēni

“Apguvu uzdevumi.lv, www.soma.lv, google iespējas, zoom.us, ko izmantošu turpmāk. Bija vairāk laika lasīt un domāt interesantākas stundas, gatavoties.”

“Esmu ieguvusi pieredzi strādāt savādāk - attālināti. Tas noteikti bija katra skolotāja izaicinājums. Digitālie uzdevumi - kurus ikdienā tik lielos apmēros neveido. Un,protams, liels gandarījums par saviem un visas Latvijas kolēģiem, saprotot to, cik mēs, pedagogi, esam radoši un beidzot arī dalāmies ar savu pieredzi jau plašākā mērogā.”

“Patiesībā ļoti patika attālinātais mācību process. Saredzu to kā iespēju pārskatīt izglītības programmu nākotnē, lai būtu iespējams bērniem mācīties arī attālināti, gadījumos, ja dzīves vieta atrodas laukos, vai citā valstī. (...) Šāds attālināts mācību process noteikti bērniem dod iespēju vairāk pielāgoties darba videi, kur nereti savu darbu nākas plānot pašam, meklēt vajadzīgo informāciju pašam, izmantot vebinārus un pamācības internetā, lai sasniegtu rezultātu. Šis attālinātais mācību process lieliski parādīja vecākiem arī katra bērna vājās vietas, lai sprastu kāds atbalsts bērnam ir nepieciešams mācību procesā, un cik viņš patiesībā var vai nevar apgūt pats.”

“Neuzskatu, ka attālinātās mācības mums būtu bijušas noderīgas mācību vielas apguvei. Mums sajūta radās tāda, ka bērnam tiek uzdoti uzdevumi, lai tikai pamatīgi tiktu aizpildīts skolēna laiks atrodoties mājās un tāpat arī paralizēts vecāku darba laiks un stress visiem ģimenes locekļiem!”

Mācību un darba slodze

Skolēnu mācību slodze attālināto mācību laikā bija ļoti dažāda, bieži vien diametrāli pretēja.

Jau pirmajā IZM aptaujā, kas tika veikta attālināto mācību otrajā nedēļā, bija skolas, kurās pat vairāk nekā 80% skolēnu apgalvoja, ka mācībām velta daudz vairāk laika nekā klātienē, bet citās to pašu apgalvoja - mazāk par 10% skolēnu. Aptaujā, kas tika veikta mācību gada noslēgumā, redzam, ka šī, milzīgā atšķirība skolēnu slodzes apjomā starp skolām nav samazinājusies, bet atsevišķās skolās pat ir nedaudz palielinājusies. Kopumā Latvijā skolēnu īpatsvars, kuriem ir liela mācību slodze ir praktiski nemainīgs - attālināto mācību sākumā 38% skolēnu atzīmēja, ka mācībām velta daudz vairāk laika nekā klātienē, attālināto mācību beigās to atzīmēja 36%.
Visa attālināto mācību procesa laikā ir bijuši vairāk to skolēnu, kas mācībām attālināti veltīja vairāk laika nekā klātienē, nekā to skolēnu, kas mācībām attālināti veltīja mazāk laika nekā klātienē. Latvijā nedaudz vairāk vai daudz vairāk laika mācībām attālināti nekā klātienē veltīja 58% skolēnu.

Respondenti: skolēni

Respondenti: skolēni

Galvenie iemesli, kāpēc skolēniem mācības prasīja vairāk laika:

• grūtības koncentrēties (40% skolēnu),
• uzdevumu nesaprašana (37% skolēnu),
• vajadzība attālināti, atšķirībā no klātienes mācībām, izdarīt visus uzdotos uzdevumus (34% skolēnu).

Vairāki skolēni arī norādīja ka viņi mājās lēnāk pildīja uzdevumus, jo rakstīt un pildīt uzdevumus datorā prasīja vairāk laika un pietrūka skolotāja skaidrojuma.

Respondenti: skolēni

76% skolotāju vadot mācības attālināti veltīja daudz vairāk laika nekā klātienē. 74% skolotāji bieži vai ļoti bieži jutās pārstrādājušies.

Gandrīz visiem skolotājiem Latvijā attālināto mācību laikā bija lielāka darba slodze - 76% skolotāju norādīja, ka mācību vadīšanai attālināti veltīja daudz vairāk laika, salīdzinot ar mācību vadīšanu klātienē. 74% skolotāju atzīst, ka bieži vai ļoti bieži jutās pārstrādājušies. Darba slodzes pieaugums ir saprotams, jo situācija visus pārsteidza negaidīti un bija nepieciešami jauni risinājumi, kuru izmēģināšana un lietošana prasa laiku. Skolotāji nevarēja turpināt daudzus no procesiem, kas jau gadu gaitā bija iegājušies, pazīstami un efektīvi.

Visvairāk laika skolotājiem paņēma jaunu mācību materiālu izstrāde vai pielāgošana, attālinātas atgriezeniskās saites sniegšana skolēniem un skolēnu iesniegto darbu labošana. Ja skolas vadība var palīdzēt skolotājiem efektīvāk veikt šīs darbības, organizējot mācības, apkopojot labo praksi, iegādājoties papildu rīkus, vai materiālus, tas varētu būtiski atslogot skolotājus, ja attālinātās mācības atkārtojas.

Respondenti: skolotāji

Respondenti: skolotāji

Respondenti: skolotāji

“Pēc attālināto mācību noslēguma secinu, ka būtu bijis labi, ja pati personīgi nospraustu robežas, līdz cikiem man drīkst zvanīt. Domāju, ka būtu bijis labi, ja medijos, reizi pa reizei, izskanētu kāds atgādinājums skolēniem un vecākiem par to, lai neaizmirst, ka pedagogs arī ir cilvēks. Kā arī atgādinājums pedagogiem, ka attālināto mācību laikā viņiem ir darba laiks. Pedagogi ir entuziasti, kuri mēdz pārlieku aizrauties ar savu darbu. Tas var novest pie izdegšanas.”

"Jāpārdomā slodzes plānojums skolēniem un skolotājiem, kas ir daudz savādāk jāplāno, ja ir tālmācība..."

“Atziņa darbojas, ka ''katram sliktumam ir savs labums". Pirmkārt, brīvāks režīms, vairāk ar tehnoloģijām, emocionālais fons uzlabojies - nav skaļuma, situāciju skaidrošana, konfliktēšana.”

"Nedomāju, ka slodze bija pārāk liela. Mani bērni ar visu tika galā. Mazāko klašu bērniem- 1-3 kl.-nevajadzētu uzdot darbiem termiņus, jo vecāki strādā un bieži vien bērns nesaprot vai pārprot vai neizlasa līdz galam uzdoto."

“Apjoma ziņā prasības bieži bija nesamērīgi lielas. Realitātē skolēna mācību diena, lai visu izdarītu pārsvarā bija pilnas 8 stundas (ne mācību stundas!), kas būtībā ir pieauguša cilvēka pilnas slodzes darba diena. Lai izdarītu visu nepieciešamo skolēns mācījās arī brīvdienās.”

ⓘ  IETEIKUMI IZGLĪTĪBAS PĀRVALDĒM UN SKOLĀM

Izpētiet, vai jūsu skola ir starp skolām, kurās vairāk par 36% skolēnu mācībām attālināti veltīja daudz vairāk laika salīdzinājumā ar mācībām klātienē skolā. Vai citu jautājumu atbildes norāda uz cēloņiem lielajai slodzei?

Ņemot vērā skolotāju lielo darba slodzi attālināto mācību laikā un lielo skolotāju īpatsvaru, kuri jutās pārstrādājušies, meklējiet risinājumus, kā pašvaldība un skolas vadība var atbalstīt skolotājus, atrodot veidus, kā efektīvāk veikt darbības, kas radīja lielo slodzi. Jaunā mācību satura ieviešana un Covid-19 nākamajā mācību gadā pieprasīs jaunas darbības, jaunus risinājumus no skolotāju puses - pārmaiņu vadība, skaidra komunikācija un atbalsts no pašvaldības un skolas vadības būs tikpat nozīmīgs kā attālinātu mācību laikā šajā mācību gadā.

Komunikācijas nozīmība pārmaiņu laikā

Skolēnu vecāki kopumā skolu komunikāciju vērtē pozitīvi - 72% vecāku vērtē komunikāciju ar skolotājiem attālināto mācību laikā drīzāk labi vai ļoti labi. 84% vecāku arī norāda, ka skolas vadība sazinājās par dažādām darba organizācijas izmaiņām drīzāk saprotami vai ļoti saprotami. Neziņas un nestabilitātes laikā skaidra un strukturēta komunikācija var sniegt nozīmīgu atbalstu lielu vērtību visiem iesaistītajiem.

Mūsu pētījums otrajā attālināto mācību nedēļā parāda ciešu saikni starp komunikācijas skaidrību no skolas un vecāku un skolēnu vispārējo apmierinātību par attālinātām mācībām. Vairāk nekā puse skolēnu, kuri uzskata, ka skolas saziņa ir skaidra, pauž pozitīvu viedokli par attālinātu mācību pieredzi. Turpretī tikai ceturtā daļa no tiem, kuriem trūkst skaidrības, ir pozitīvi par attālināto mācīšanos kopumā. Starp vecākiem šī tendence ir vēl izteiktāka. 76% vecāku, kuri saka, ka skolas komunikācija viņiem ir pilnīgi skaidra, ir pārliecināti , ka viņu bērns, mācoties attālināti, apgūs vajadzīgo mācību vielu. Savukārt tikai 9% vecāku, kuriem skolas komunikācija nemaz nav skaidra, pauž pārliecību par bērnu izaugsmi, attālināto mācību laikā. Viņu pārliecība ir 7 reizes mazāka nekā to vecāku, kuriem skolas komunikācija ir pilnīgi skaidra.

Respondenti: vecāki

"Bija skolotāji, kas veiksmīgi sadarbojās ar skolniekiem, varēja just, ka cenšas nepārslogot, bija atsaucīgi visādi. Samērīgi uzdeva, veiksmīgi veidoja saskarsmi ar bērnu un domāju, ka tie arī ir lielākie ieguvēji savstarpējo attiecību veidošanā ar skolniekiem. No dažiem jutās, ka viņi tiek apgrūtināti ar jebkāda veida jautājumu - nāca pretī, bet bezpersoniski un radīja bērnā iespaidu, ka šai skolotājai nepatīk."

"Izveidojās stiprāka saikne ar skolnieku, radīja pārliecību par savām spējām un saņēma skolotāju atbalstu, tas savukārt, vairoja pašapzinu."

"Skolotājiem jāapdomā komunikācija ar bērniem, nevar 1. klasē instrukcija darba veikšanai būt uz 2 A4 lpp, bērns to nevar izlasīt un aptvert. Latviešu valodā 1. Kl.nebija komunikācijas ar skolotāju, pat atteicās sūtīt pašam bērnam uzdevumus, tikai kodētos grāmatas lpp numurus sūtīja vecākam. Nebija sajūtas, ka skolotāji aptver, ka ir ģimenes, kurās tiešām 1.klasniekam ir jāmācas vienam, jo vecāki strādā."

"Šajā laikā izveidojās ļoti laba saikne ar vecākiem, to vajadzētu turpināt."

"Aprobēju jaunus veidus, kā būt saskarsmē ar saviem skolēniem. Daudzus no tiem varēs izmantot arī vēlāk. Nopietni uzlaboju komunikāciju ar savu skolēnu vecākiem."

"Mobings, agresīva komunikācija no dažu vecāku puses ir tas, par ko, diemžēl, sabiedrībā maz runā. Tas arī aizņem daudz laika - no tā atkopties un turpināt strādāt."

Katram skolotājām ir bijušii gadījumi, kad vecāki aprunā, nevis raksta skolotājām jautājumu privāti. Bija gadījumi, kad skolēni vai vecāki zvanīja un rakstīja nakts laikā. Ne visi ir kulturālie cilvēki.

ⓘ  IETEIKUMI IZGLĪTĪBAS PĀRVALDĒM

Mūsu pētījums parāda, ka skaidra skolas saziņa ir cieši saistīta ar augstāku skolēnu un vecāku apmierinātību ar mācību procesu, un arī ar vecāku pārliecību par to, ka viņu bērni apgūst vajadzīgo mācību vielu. Jo īpaši svarīgi tas ir dažādās nestandarta situācijās.
Izmantojiet šīs zināšanas, lai plānotu, kā jūs komunicēsiet par pārmaiņām saistībā ar jaunā satura ieviešanu un pārmaiņām Covid-19 ietekmē!

Vecāku loma un ieguldījums

Vecāku loma attālinātu mācību laikā bija daudz nozīmīgāka nekā klātienes mācībās. 42% aptaujāto vecāku vidēji dienā veltīja 3 vai vairāk stundas, palīdzot saviem bērniem mācībās.

Vecāku iesaistei attālināto mācību procesā ir vērojamas nozīmīgas atšķirības, atkarībā no viņu bērnu vecuma. Attālināto mācību sākumā veiktajā aptaujā 70% pirmklasnieku vecāki atzīmēja, ka katru dienu velta bērna mācībām 3 vai vairāk stundas. Šis apjoms pakāpeniski samazinājās ar katru klasi un 9. klasē vairs tikai 28% vecāku veltīja bērna mācībām 3 vai vairāk stundas dienā. Mācību gada beigās šie skaitļi ir ļoti līdzīgi - 72% pirmklasnieku vecāki atzīmēja, ka katru dienu velta bērna mācībām 3 vai vairāk stundas, 9. klasē tie bija 28% vecāku. Jāņem vērā, ka vecākiem var būt vairāki bērni un viņi atzīmēja kopējo laika apjomu, ko veltīja visu bērnu mācībām. Neskatoties uz to, 3 vai vairāk stundas dienā ir ļoti liels vecāku ieguldījums, it īpaši kā papildinājums viņu regulārajai darba slodzei.

Daudzas no darbībām, kuras vecāki veica attālināto mācību laikā ir vēlamas mājās arī kā papildinājums klātienes mācībām. Piemēram, palīdzēt meklēt informācijas avotus vai dalīties savās zināšanās (veica 63% vecāku), palīdzēt bērnam plānot laiku (46% vecāku), iedrošināt (33% vecāku), ar bērnu pārrunāt, kā sokas mācībās (30% vecāku). 

Ir arī darbības, kurām attālināto mācību laikā vecāki veltīja daudz laika, taču skolēniem, ar skolotāju atbalstu, vajadzētu pašiem tikt ar tām galā. Tādas darbības ir palīdzēt saprast mācību uzdevumus (daudz laika veltīja 70% vecāku) vai palīdzēt pildīt uzdevumus (daudz laika veltīja 39% vecāku). Ja klātienes mācību procesā skolotājs stundā rādīja piemēru, modelēja, un demonstrēja, kā ir jāveic uzdevums, tad attālināto mācību laikā bieži šis mācību elements iztrūka un vecākiem vajadzēja skaidrot uzdevumus.

"Palīdzība vairāk bija nepieciešama pirmajā nedēļā, lai apgūtu IT risinājumus mācību vielas apguvē un izpildīto darbu iesūtīšanai. Vairāk laika tika veltīts ikdienas kontrolei - vai uzdotais ir izpildīts un netiktu ielaisti neizpildīti darbi."

"Pirmajā mēnesī visu dienu to tikai vien darīju. Tad atsāku doties uz darbu, kas citādi palika pilnīgi novārtā, un "iebāzu galvu smiltīs", nelasīju e-pastus, tikai 3. klasniekam reizi nedēļa pārbaudīju, vai apmēram viss ir izdarīts/aizsūtīts."

"Apjoms jasamazina, cietis, protams zināšanas, bet tada tempā ilgāk mana ğimene neizturētu. Mes ari aizņemamies ierīces, ja tas atkartojas, tad es nevaru nodrošinat ar tehniku bērnus. Un svarigakais- uzdevumiem jabut tadiem, ar ko berni tiek vieni paši galā. Manējie berni to nevarēja, labi, ka es biju mājās un visu laiku palīdzēju. Man bija grūti, bet tai pat laikā interesanti, iemācījos gan origami locīt, gan ğeografiju atkartoju, gan putnu dziesmas interneta klausijos...un taml."

"Tā kā man ir trīs bērni, bieži bija arī tādas dienas, ka sēdēju ar viņiem no 8:00-22:00 lai viss uzdotais būtu izpildīts."

"Vecāku atbalsts lielākā mērā ir nepieciešams sākumskolas skolēniem."

"Vecāki centās sniegt atbalstu, nodrošinot nepieciešamo, bet vecāku dzīves ritms jau tā ir saspringts un viņiem nav laika vai arī atbilstošu zināšanu, lai palīdzētu mācību darbā."

"Bija iespēja apmācīt kolēģus dažādās programmās un mājas lapu lietošanā, kā arī bija jākonsultē vecāki."

Respondenti: vecāki

Respondenti: vecāki

ⓘ  IETEIKUMI IZGLĪTĪBAS PĀRVALDĒM UN SKOLĀM

Vecāki bieži minēja, ka skolēniem tiek uzdots uzdevums, taču trūkst skolotāja demonstrējuma, kas parāda, kā šo uzdevumu pildīt. No sākumskolas skolēnu vecākiem izskanēja vairāki ieteikumi, kā bērni varētu tikt galā ar mācībām patstāvīgi vai ar māzāku vecāku iesaisti:

• "Kopīgas klases saziņas, web vai zoom, lai vienlaicīgi pildītu, skolotājai rādot pie tāfeles vai stāstot secīgi kā tas jādara."
• "Vairāk sazināties ar skolotātu tiešsaistē, lai PATI skolotāja izstāsta,kas īsti jādara. Ja bērns nesaprot, tad jāizskaidro!"
• "Vairāk jānotiek procesam, kur skolotājs māca, skaidro, nevis tikai uzdod uzdevumus."
• "Vairāk viela jāskaidro skolotājiem un bērni jāmāca, nevis tas jāatstāj uz bērnu vai vecāku. Šobrīd skolotājs tik ielika vērtējumu."

Ņemot vērā vecāku nozīmīgo lomu attālināto mācību laikā, it īpaši sākumskolā, ir svarīgi apzināties, ka skolēniem, kuriem nav pieejams vecāku atbalsts, ir liels risks iekavēt nepieciešamā mācību satura apguvi. Tāpēc ir jāveido tāds mācību process, kurā skolēniem pēc iespējas mazāk nepieciešams vecāku atbalsts, vai arī skolai ir jānodrošina papildu palīdzība un atbalsts tiem skolēniem, kuriem vecāku atbalsts ir ierobežots.

Tehnoloģiju pieejamība un digitalizācija

Attālinātās mācības ir sniegušas nozīmīgu lēcienu mācību procesa digitalizācijā. Skolotāji kā galveno profesionālo ieguvumu min digitālo rīku apgūšanu, 3/4 skolotāju izmēģināja vadīt stundas tiešsaistē.

51% skolēnu un 34% vecāku atzīst, ka viņiem nepietrūkst tehnoloģisko rīku, lai varētu turpināt mācīties attālināti. Biežāk minētās trūkstošās tehnoloģijas gan vecākiem, gan skolēniem ir dators un stabils interneta savienojums, ko vajadzētu ņemt vērā sākot nākamā mācību gada plānošanu. Arī 24% skolotāju atzīst, ka tiem pietrūkst stabils interneta savienojums. Taču par būtiskāku skolotāji atzīst piekļuves nodrošinājumu digitālajiem mācību resursiem un programmatūrai, ko mācību procesā var izmantot viņu skolēni. 30% skolotāju norādīja, ka viņu skolēniem trūkst piekļuve digitālajiem mācību resursiem, piemēram, e-grāmatām, gataviem tiešsaistes skaidrojumiem un uzdevumiem.

Apsverot iespēju 9. klašu eksāmenus rīkot tiešsaistē, VISC un IZM, sadarbībā ar Edurio, veica aptauju, lai noskaidrotu, kāds tehnoloģiju aprīkojums ir pieejams 9. klašu skolēniem. Aptaujā tika konstatēts, ka tehnoloģiskās iespējas eksāmenu kārtot no mājām ir tikai trešdaļai (37%) devītklasnieku. Aprīkojums, kas ir nepieciešams tiešsaistes eksāmeniem ir līdzvērtīgs tam, kas nepieciešams mūsdienīgam mācību procesam, kurā skolēns var sazināties tiešsaistē ar citiem un pildīt datorā dažādus interaktīvus uzdevumus. Attālinātu eksāmenu kārtošanai skolēniem ir vajadzīgs dators, ne vecāks par 10 gadiem (lai nodrošinātu nepieciešamo veiktspēju), video pārraidei atbilstošs interneta pieslēgums, vebkamera, mikrofons un austiņas vai skaļruņi.

"Mums nekā nepietrūka. Mums ir viss nepieciešamais tiešsaites stundai, tikai neviens skolotājs neko no šī mums nepiedāvāja"

"Jaunāka gājuma skolotājiem, manuprāt, lieliski izdevās dažādā veidā pasniegt skolēniem jauno mācību vielu, piemēram, iestrādājot apgūstamo mācību vielu prezentācijas failos (t.sk. ievietojot saites uz dažāda veida izglītojošām filmiņām). Mācību platforma uzdevumi.lv - lieliski noder mācību vielas apguvē, jo kļūdu gadījumā tiek uzskatāmi izskaidrots kā būtu bijis jārisina pareizi. Tāpat intensīvāk tika izmantotas svešvalodas mācību platformas, kurā bija dažāda veida uzdevumi - gan klausīšanās, gan lasīšanas, gan teikumu veidošana. Jebkurā gadījumā šajā periodā skolēni būtiski bija spiesti apgūt dažāda veida IT tehnoloģiju iespējas."

"Bērns mācījās tik ar telefona palīdzību un visu printējamo materiālu es vedu no sava darba. Ja attālinātais mācību process tiks turpināts, mūsu ģimenei nāksies iegādāties visu tehnisko nodrošinājumu, kas nebūt nav lēti un būs papildus slogs ģimenes budžetam."

"Pēkšņi kontroldarba laikā, kas ir uz laiku, pazuda elektrība, un ja laikā neiekļaujies, vērtējums ir zemāks. Un tas, ka vienlaicīgi vienam skolniekam ir tiešsaistes ieskaite vijolē, bet otram matemātikā, bet dzīvoklī tikai divas istabas, kas ir blakus."

"Apguvu daudzus digitālos rīkus (Zoom,Webex, Microsoft Team), kurus izmantošu arī turpmāk."

"Varēju plašāk pielietot tehnoloģijas nodarbību dažādošanai, piemēram, skolēni varēja skatīties raidījumu "Tava klase", darboties līdzi, pildīt piedāvātos mājasdarbus.."

"Izmēģināju dažas stundas tiešsaitē. Ļoti interesanti!"

"Skolotāji ļoti uzlaboja savas datorprasmes, apguva jaunas platformas un saprata, cik nozīmīga ir digitālā vide."

ⓘ  IETEIKUMI IZGLĪTĪBAS PĀRVALDĒM UN SKOLĀM

Jau kopš ārkārtējās situācijas sākuma izskan dažādi skaitļi par to, cik daudzām ģimenēm pietrūkst tehnoloģisko rīku mācībām. Visbiežāk tika runāts par minimālo tehnoloģiju nodrošinājumu - ģimenē ir pieejama vismaz viena ierīce (dators, planšetdators, viedtelefons) ar interneta pieslēgumu, lai varētu saņemt un nosūtīt informāciju, sazināties audiozvanā vai videozvanā. Gan IZM, gan pašvaldības, gan uzņēmumi un organizācijas šajā procesā ir palīdzējušas nodrošināt, ka viedierīce un internets ir pieejams gandrīz visām ģimenēm. Taču tas nav palīdzējis risināt visas ar tehnoloģiskajiem rīkiem saistītās problēmas.

Piemēram, ir ģimenes, kur šis dators, planšetdators vai viedtelefons var būt jādala uz vairākiem cilvēkiem. Ierīces ekrāns var būt par mazu, lai ērti lasītu garus tekstus. Ierīcei var nebūt fiziskas klaviatūras, vebkameras, mikrofona vai skaļruņu, kas arī apgrūtina iesaisti mācību procesā.

Iesakām turpmākajos plānos precizēt par to, kāds tehnoloģiskais nodrošinājums ir pieejams un kāds ir nepieciešams skolēniem. Varam ieteikt par minimālo tehnoloģiju nodrošinājumu skolēniem uzskatīt, ka ģimenei ir pieejama vismaz viena ierīce (dators, planšetdators, viedtelefons) ar interneta pieslēgumu un par optimālu tehnoloģiju nodrošinājumu uzskatīt tādu, ar kuru skolēni varētu kārtot eksāmenus attālināti. 

Psiholoģiskā labklājība un drošība

Saziņa ar klases audzinātāju. Viena no aptaujas rezultātu pārsteidzošākajām lietām ir, cik ļoti atšķirīga skolēniem bija saziņa ar klases audzinātājiem. 34% skolēnu norāda, ka attālinātu mācību laikā ar klases audzinātāju vai citu skolas darbinieku individuāli nesazinājās par to, kā viņiem iet un kā viņi jūtas, vai to darīja retāk nekā reizi mēnesī. Arī vecāki saka, ka 17% skolēnu individuāli sarunājās ar klases audzinātāju telefoniski vai video zvanā retāk kā reizi mēnesī vai nekad, un vēl 25% skolēnu ar klases audzinātāju tikai sarakstījās. Skolēnu aptaujā 19% skolēnu atzina, ka tikai individuāli sarakstījās.

Attālinātās mācības pārsvarā noritēja digitālā vidē un aptaujā tika iekļauti jautājumi par drošību tajā. Latvijā 5% skolēnu atzīst, ka citi skolēni viņu ir aizskāruši vai apsmējuši digitālā vidē un 5% skolēnu atzīst, ka skolotāji ir viņu aizskāruši vai apsmējuši digitālā vidē. 11% skolotāju atzīst, ka attālināto mācību laikā skolēni vai vecāki ir viņus aizskāruši vai apsmējuši digitālā vidē.

Respondenti: skolēni

Ārkārtējās situācijas laikā skolotāju darbs būtiski atšķīrās no ierastā, taču vairāk ir tādu skolotāju, kuru sajūtas par attālināto mācību procesu kopumā ir pozitīvas nevis negatīvas. 46% skolotāju atzīst, ka viņu sajūtas par attālināto mācību procesu ir ļoti pozitīvas vai vairāk pozitīvas nekā negatīvas. Apmēram 1/3 skolotāju norāda, ka sajūtas ir neitrālas, un 23%, ka ļoti negatīvas vai vairāk negatīvas nekā pozitīvas. Lai gan kopumā šajā jautājumā redzam pozitīvas tendences, taču jāņem vērā, ka gandrīz ¼ daļai kopumā skolotāju ir negatīvas sajūtas par šo posmu un ir izglītības iestādes, kurās kopumā skolotāju noskaņojums ir negatīvs. Ir izglītības iestādes, kur vairāk nekā 70% skolotāju ir atzīmējuši, ka viņu sajūtas ir ļoti pozitīvas vai vairāk pozitīvas nekā negatīvas, taču ir arī izglītības iestādes, kurās šis skolotāju īpatsvars ir zem 20%.

Respondenti: skolotāji

"Klases audzinātāja bija visu laiku saskarsmē, tāpēc izdevās risināt nesaprotamus jautājumus operatīvi attiecībā ar mācību procesu un saskarsmi ar citiem skolotājiem."

"Vecākiem, lielākoties, šis ir bijis grūts laiks. (...) Gribu vēlreiz uzsvērt, ka tas ir patiešām grūti, jo vecākiem netika dotas nekādas atlaides darbā vai kā citādi. Plus bērni mājās vieni paši.(...) Jādomā ne jau tikai par mācību sasniegumiem, bet arī par citiem aspektiem. Daudziem bērniem ir depresija, jo tik ļoti pietrūkst dzīvās komunikācijas. Jau pieaugušajiem tas ir grūti, kur nu vēl bērniem."

"Attāināto mācību laikā, vakari, kurus iepriekš bijām raduši pavadīt ģimenē visi kopā, ar mācībām un darbu nesaistītās nodarbēs (kopā gatavot ēst, spēlēt galda spēles, skatīties filmu), pārvērtās par murgu, kad ir jāuzspēj mācības, runājām tikai par skolu, kas ir izdarīt, kas ne un kādēļ nav izpildīt, skolēnam ar vienu no vecākiem bija jānošķiras no pārējās ģimmenes, aizverot istabas durvis, lai vakarā varam ķerties klāt tām mācībām, ko skolēns viens dienā nevarēja izdarīt."

"Šajā attālināto mācību darbā nekā sarežģīta nebija. Vairāki pienākumi prasīja vairāk laika izpildei, bet nekas man nelikās pārāk grūts vai sarežģīts. Tomēr attālināto mācību process man nepatika, jo es vēlos savu darbu veikt skolā, klātienes saskarsmē ar skolēniem un viņu vecākiem. No klātienes mācībām es gūstu vairāk prieka un gandarījuma par padarīto, jo sēdēšana pie datora ir ļoti liels rutīnas darbs, es dodu priekšroku radošākai videi, kustībai."

"Vairs nekad negribētu strādāt attālināti. Bija ļoti grūti. Sāpēja mugura no ilgas sēdēšanas. Pārāk garas darba stundas."

ⓘ  IETEIKUMI IZGLĪTĪBAS PĀRVALDĒM UN SKOLĀM

Izpētiet, cik pieejams jūsu skolas skolēniem bija klases audzinātājs vai cits pieaugušais (piem. psihologs, sociālais pedagogs), lai uzzinātu, saprastu, kādas ir skolēnu sajūtas ārkārtējās situācijas laikā, kā skolēns tiek galā ar pārmaiņām, uzdevumiem, jauno situāciju, vai skolēnam ir nepieciešams kāds atbalsts. Ja aptauju rezultātos redzat, ka ir liela daļa skolēnu, kas attālinātu mācību laikā nav runājuši ar audzinātāju, vai darīja to reti, pārskatiet, kāda ir jūsu skolas pieeja komunikācijai ar skolēniem.

Izpētiet, kādas ir jūsu skolotāju sajūtas pēc attālinātā mācību procesa. Ja ir liels skolotāju īpatsvars ar negatīvām sajūtām, jums ir liels izaicinājums – saprast, kas ir radījis šīs negatīvās sajūtas, kā atbalstīt skolotājus atgūt enerģiju un pozitīvās sajūtas līdz nākamā mācību gada sākumam (jo arī nākamais gads solās būt pārmaiņu un izaicinājumu pilns), kā arī uzlabot procesu nākamajā gadā, lai tas neradītu tik daudz negatīvu sajūtu.

Atšķirības dažādās izglītības iestādēs

Attālinātu mācību pieredze skolēniem dažādās Latvijas skolās bija ļoti atšķirīga. Būtiski atšķīrās skolēnu mācību slodze, mācību formas, nedēļu, dienu, stundu plāni u.c. elementi.

Bija skolas, kurās visi vai gandrīz visi skolēni veltīja mācībām daudz vairāk laika nekā iepriekš, klātienē, un bija skolas, kurās daudz vairāk laika mācībām veltīja tikai 10% skolēnu. Bija skolas, kurās vairāk nekā 3/4 skolēnu vismaz reizi 2 nedēļu laikā individuāli sazinājās ar klases audzinātāju vai citu skolas darbinieku par to, kā viņiem iet un kā viņi jūtās, un bija skolas, kur to darīja mazāk par 1/4 skolēnu. Bija skolas, kurās skolotāji kopīgi veidoja mācību plānu un uzdevumus, to vienoti sūtīja skolēniem visai nedēļai, un bija skolas, kur katrs skolotājs plānoja un sūtīja uzdevumus atsevišķi. 11% skolēnu mācību process bija pārsvarā vienveidīgs un 10 skolēniem mācību process pārsvarā bija daudzveidīgs. 3% skolēnu visas stundas notika tiešsaistē un 22% skolēnu neviena mācību stunda nenotika tiešsaistē. 5% vecāku saviem bērniem ar mācībām palīdzēja vairāk nekā 6 stundas dienā, bet 10% vecāku teica, ka viņu bērniem nebija nepieciešama palīdzība un 20% vecāku palīdzēja bērniem ar mācībām mazāk nekā 1 stundu dienā.

Arī skolotāju pieredze attālinātu mācību procesā bija ļoti atšķirīga. Ir izglītības iestādes, kur vairāk nekā 70% skolotāju ir atzīmējuši, ka viņu sajūtas par attālinātajām mācībām ir ļoti pozitīvas vai vairāk pozitīvas nekā negatīvas, taču ir arī izglītības iestādes, kurās šis skolotāju īpatsvars ir zem 20%.

"Iemācījos lietot jaunus rīkus, iepazinu jaunas platformas, mazāk baidos no jaunumiem profesijā."

"Apgūtas jaunas mācību un metodisko līdzekļu krātuves, vietnes. Nostiprinātas IT prasmes. Pārskatīts mācību saturs, kas ir noderīgi gatavojoties jaunās mācību pieejas, satura realizācijai jaunajā mācību gadā"

"Tad, kad atsāksies mācības klātienē, šo attālināto procesu vēlos aizmirst uz visiem laikiem"

"Mana izglītības iestāde neko neieviesa. Skolotāji paši cīnījās kā mācēja."

"Skolotāji kompetenti un jēgpilni plānoja mācību darbu pa dienām. Pozitīvi vērtējams bija, ka katra diena bija atvēlēta noteiktam mācību priekšmetam vai integrēti divi mācību priekšmetu mācību izpildes uzdevumi, vienmēr akcentējot sasniedzamo rezultātu darbā. Saturīgi un precīzi bija formulēti katras dienas darbi, pievēršot bērnu (pirmklasnieka) uzmanību svarīgākām kompetencēm, uzdevuma nosacījumiem, likumiem vai citiem sekmīgiem darba izpildes priekšnosacījumiem. Vienmēr savlaicīgi un precīzi atsūtīti mācību darba dienas uzdevumi."

"Atsevišķiem skolotājiem izdevās īstenot mācības attālināti, t.i. vadīt stundas tiešsaitē, sniegt konsultācijas, bet nevar visus skolotājus salīdzināt pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem."

"Jāuzlabo pieeja mācību procesa organizēšnai. Skolotājiem bija pārāk atšķirīgs skatījums uz komunikāciju ar skolēniem (viens veica ierakstus e-klasē, otrs sūtīja uzdevumus pa e-pastu, trešais uzdeva darbus tiešsaistē). Apjuka gan bērns, gan vecāki."

"SKOLA NEIEVIESA ITIN NEKO. VIENĪGI UZZINĀJĀM PEDAGOGU TĀLRUŅU NUMURUS"

Vadības atbalsts

Gandrīz visi skolotāji norāda, ka vadības atbalsts attālināto mācību īstenošanas laikā bija pilnībā pietiekams vai vairāk pietiekams nekā nepietiekams - to norāda 89% skolotāju. 62% no skolotājiem norāda, ka vadības sniegtais atbalsts bija pilnībā pietiekams.

Skolotājiem visnoderīgākais no vadības atbalsta bija saziņas un informācijas nodrošināšana (47%), metodiskais atbalsts (44%), kā arī iedrošināšana un atgriezeniskās saites sniegšana (35%). Uz jautājumu, kāds atbalsts no izglītības iestādes vadības visvairāk pietrūka, 63% skolotāju atbildēja, ka vadība nodrošināja visu nepieciešamo. Divas būtiskākās lietas, kas pietrūka, bija metodiskais atbalsts (vienotas pieejas izstrāde un ieteikumi mācību procesa realizēšanai), ko atzīmēja 11% skolotāju, un IT rīku nodrošināšana, ko atzīmēja 10% skolotāju.

Respondenti: skolotāji

"Skolas vadība ļoti prasmīgi informāja pedagogus, bērnu vecākus par visu jauno, veica katru nedēļu pedagogu un vecāku aptaujas, pedagogi saņēma IT speciālistu konsultācijas. Notika skolas Metodisko jomu sanāksmes, individuālas sarunas ar bērnu vecākiem utt"

"Ļoti patika, kā skolas vadība bija izdomājusi sistēmu, kā attālināti strādāt."

"Jāturpina veidot kopēju plānu katrai nedēļai, kas jāiesūta vadībai. Ir vieglāk, ja ir šāds plāns, veidot integrētās nodarbības, jo zini, ko plāno cits pedagogs, un ko tu vari pielāgot."

"Skolotāji paši plānoja savu attālinātā mācību procesa darbu, iestāde varēja sniegt tikai tehnisko atbalstu."

"Iestāde neko jaunu nav ieviesusi, izņemot e-klases žurnālu pedantisku pārbaudi. Es šeit gribētu nodalīt skolotāju "ieviesa" no iestāde "ieviesa". Vairāk, vai mazāk, katrs skolotājs "ieviesa" to, ko varēja."

Ko varam mācīties no attālinātajām mācībām?

Ieguvumi, nepieciešamie uzlabojumi un labās prakses piemēri

Galvenie ieguvumi

Skolotāji kā galveno profesionālo ieguvumu min digitālo rīku apgūšanu

Visvairāk skolotāju kā savu nozīmīgāko profesionālo ieguvumu no attālināto mācību perioda min tieši digitālo, IT rīku apgūšanu (55%). Tam seko dažādu digitālu mācību materiālu atrašana un izmantošana (16%), paša izstrādāti mācību materiāli (8%), vispārīgi profesionālie ieguvumi (5%), ieguvumi saistībā ar plānošanu (5%) un citu, jaunu darba metožu izmantošana (5%). Daudziem skolotājiem attālināto mācību posms bija pamudinājums iepazīt jau esošās iespējas daudzajās digitālajās platformās. Viņi norāda, ka vairāk izmantos tās un digitālos materiālus arī turpmāk mācībās klātienē, lai dažādotu mācību metodes. Dažādas digitālās platformas ir arī labs atbalsts uzdevumu diferenciēšanā. 

Arī vecāki, kā vienu no būtiskākajām lietām, domājot par to, ko vajadzētu turpināt darīt arī tad, kad mācības atsāksies klātienē, min jēgpilnu digitālo rīku un platformu izmantošanu. Augstu novērtētas visas tās platformas, kurās dinamiski var pildīt uzdevumus, uzreiz arī saņemt atgriezenisko saiti par pieļautajām kļūdām. Kā ļoti vērtīgu lietu, vecāki norāda arī iespēju turpināt izmantot tiešsaistes konferenču rīkus, piemēram, zoom, lai organizētu dažādas tikšanās - konsultācijas bērniem vai pat vecāku sapulces! Vecāki ļoti novērtētu arī to, ja skolotāji turpinātu veidot digitālus mācību materiālus (darba lapas, stundu izklāstus video vai prezentāciju formā), jo tas varētu palīdzēt mācībās tiem, kas dažādu iemeslu dēļ ir spiesti kavēt mācības mājās, vai arī vienkārši grib atkārtot mācību vielu.

"Apguvu daudzus digitālos rīkus (Zoom,Webex, Microsoft Team), kurus izmantošu arī turpmāk."

"Stundas zoom video konfrencē bija jauna pieredze un izaicinājums, bet patika gan man, gan skolēniem"

"Apguvu jaunas IKT, veidoju video prezentācijas, sāku izmantot virtuālos laboratorijas darbus."

"Liels palīgs ir uzdevumi.lv ko ļoti novērtēju un vēlētos mācībās arī turpmāk, jo uzdevumos nerodas domstarpības un tie ir labi paskaidroti."

"Es vēlētos, lai turpmāk mēs jauno tēmu, ja ir iespēja vienmēr apgūtu arī ar videomateriālu un uzdevumi.lv palīdzību, tomēr, lai arī netiktu aizmirstas tradicionālās metodes - kontroldarbi un testi uz papīra. Es gribētu lai skolas sistēma piekoptu arī online stundas piemēram, kad beigsies karantīna, tad varētu 2 dienas nedēļā mācības apgūt online stundu formā tādā veidā motivējot skolēnus un attīstot lielu mācīšanās prieku."

"Soma.lv atrodami ārkārtīgi labi veidoti materiāli. Mūsdienu jaunieši pavisam atšķirīgi uztver jaunu informāciju kā iepriekšējās paaudzes. Visefektīvāk un atmiņā paliekošāks ir materiāls, kas ir video formātā vai prezentācijas veidā. Uzdevumi.lv mēs izmantojām bērniem kā treniņu bāzi jau pirms ārkārtas situācijas, bet to varētu turpināt kā obligātu visiem bērniem. Labi pieradina bērnus pie precizitātes, jo darba "labotājs" ir algoritms, ne mākslīgais intelekts vai cilvēks."

"Skolotāju veidotie video materiāli par attiecīgo tēmu ir ideāls palīgs skolēnam. Piem., matemātikā sākumā parāda piemēru, tad kā to risina (ar mutisku skaidrojumu). Mans bērns uzspieda pauzi, lai šo piemēru izrēķinātu pats,tad atkal turpināja skatīties, lai salīdzinātu ar skolotājas rakstīto un klausījās stāstītajā."

"Tavaklase.lv. Būtu ļoti noderīgs palīgmateriāls mācībās. Jo manam bērnam ir grūtības ar matemātiku, bet tā kā tavaklase.lv skolotāji izskaidroja tēmas, bērnam bija viegli un ātri apguva."

"Vairāk uzdot mājas darbus uzdevumos.lv un soma.lv. Tie vienmēr tika izpildīti pirmie un ar prieku. Digitalizācijas laikmets."

Digitālo rīku iespējas papildināt un bagātināt mācības

Digitālo rīku izmantošana mācību procesā, tai skaitā klātienē, un digitālo prasmju attīstīšana skolēniem ir neatņemama 21. gadsimta mācību sastāvdaļa. Lai saprastu skolēnu redzējumu par to, kā turpināt attālinātā mācību procesā iesākto tehnoloģiju lietojumu arī tad, kad mācības atsāksies klātienē, skolēniem tika piedāvāti dažādi varianti, kur digitālie rīki ir daļa no mācību procesa. Bija 5 varianti, kurus atzīmēja vairāk nekā 1/3 skolēnu un tie ir sekojoši:

• Katrā mācību priekšmetā papildus klātienes stundām ir pieejami arī strukturēti mācību materiāli ar uzdevumiem tiešsaistē, kur var mācīties, ja neesi bijis skolā, vai gribi atkārtot (45% skolēnu)
• Dažas dienas mēnesī vai semestrī skolēni var izvēlēties veikt patstāvīgo darbu no skolas vai mājām (43% skolēnu)
• Stundu laikā daži skolēni mācās kopā ar skolotāju, bet citi patstāvīgi strādā pie patstāvīgiem uzdevumiem, izmantojot datorus, planšetes vai viedtālruņus (42% skolēnu)
• Stundu laikā kāds skolēns, kurš darbu pabeidz ātrāk vai kuram nepieciešams atkārtot individuāli, to izdara, izmantojot datorus, planšetes vai viedtālruņus (34% skolēnu)
• Skolēni jauno saturu izlasa patstāvīgi vai noklausās video formātā kā mājasdarbu, bet uzdevumus pilda nevis mājās, bet klasē, saņemot skolotāja palīdzību (34% skolēnu)

"Mācību darbu vidusskolās varētu veidot līdzīgi kā augstskolā ar vienu dienu paredzētu patstāvīgai mācību procesa veikšanai, un skolēns pats var izvēlēties, kur viņam ērtāk, šī diena būtu paredzētas arī konsultācijām, tādā veidā skolēniem nebūtu jāsēž skolā un jāgaida konsultācijas līdz vēlam vakaram, bet konsultācijām būtu atsevišķa diena."

"Vēlējos izmantot šo sadaļu, lai uzsvērtu, cik ļoti atbalstu ideju, ka jauno vielu skolēni izlasa patstāvīgi un klātienē uzdod jautājumus un pilda uzdevumus. Manuprāt, tas būtu daudz produktīvāk, iedarbīgāk un mācītu skolēniem darboties pašiem, plānot laiku un būt atbildīgiem."

"Tā kā SPA speciālistam ir jāapgūst dažādas masāžu tehnikas, ļoti noderīgi bija skolotājas uzfilmētie video materiāli. Parasti, ja darbojamies klātienē, video netiek filmēti un bieži tas, ko izdari klasē, aizmirstas, ja netiek atkārtots tuvākajā laikā."

Ir pamanītas dažādas iespējas ikdienas darba uzlabošanai, ko sniedz attālinātā darba un mācību process

Daļa skolotāju aptaujās izteica vēlmi dažādās formās turpināt attālinātajās  mācībās izmēģinātos elementus - īpaši gadījumos, ja skolēni veselības dēļ nevar apmeklēt skolu vai skolotāju prombūtnes laikā. Daļa skolotāju gribētu periodiski turpināt attālinātās konsultācijas, arī projektu nedēļas darbs varētu notikt attālināti. Starp priekšlikumiem bija regulāras attālinātās mācību dienas, īpaši vecāko klašu skolēniem (piemēram, konkrētas attālinātā darba dienas vai nedēļas, vai jaukti - stundas klātienē skolēniem, kam tas nepieciešams, un attālināti tiem, kas spēj paši organizēt mācību darbu.)

Ļoti liela daļa skolotāju atzinīgi novērtēja attālinātās sapulces - skolotāju sapulces, vecāku sapulces, tālākizglītības kursus, kas ļauj ietaupīt laiku, ir konstruktīvākas un fokusētākas. Lai arī sadarbība visbiežāk saistās ar tiešu kontaktu, attālinātās mācības sniedza ciešas sadarbības pieredzi skolotāju starpā, ar vecākiem un skolēniem un daudzi skolotāji šo gribētu saglabāt.

Arī daļa vecāku un skolēnu uzskata, ka būtu vērts padomāt par iespēju ar zināmu regularitāti turpināt nodrošināt iespēju skolēniem mācīties attālināti. Piemēram, vienu dienu nedēļa, vai mēnesī. Tas palīdzētu bērnos attīstīt ne tikai plānošanas un patstāvības prasmes, bet arī būtu kā labs veids, kā veicināt mācīšanos ārpus skolas telpām. Turklāt, šāda attālināta mācīšanās nodrošinātu iespēju neiekavēt mācības tiem bērniem, kas atrodas prombūtnē - slimības vai citu iemeslu dēļ.  Īpaši to vecāku bērni, kuri attālināto mācību laikā uzlabojuši savas sekmes, jo mājās jutušies psiholoģiski labāk, uzsver, ka šāda regulāra iespēja mācīties attālināti palīdzētu viņu bērniem justies labi arī ilgtermiņā. 

"Ja bērns slimo un ir iekavēti nenokārtoti pārbaudes darbi - ļaut tos kārtot tiešsaistē, uzdevumi.lv vai kā citādi, jo mūsu pieredze ir tāda, ka, pēc ilgstošas slimošanas bērnam atgriežoties skolā, viņa mācību diena būtiski pagarinās kārtojot iekavēto, stresa līmenis aug, un tas rada pamatu jaunai saslimšanai. Mūsu ģimenē gan pēc šī attālinātā mācību perioda esam izlēmuši turpināt mācības attālināti arī tad, kad tās atsāksies klātienē."

"Bērna prombūtnes laikā(slimošana, ceļojumi) rast iespēju mācīties šādā formātā attālināti"

"Vecāku sapulces organizēt tikai zoomā. Vismaz vienu dienu nedēļā ieviest kā attālinātās mācīšanās dienu, kurā skolēns veic kādu noteikta apjoma patstāvīgo darbu, veic izpēti vai raksta esejas, vai pārbauda kādu teoriju praksē."

"Regulāri veidot attālinātas mācības. Bērni mācās plānot laiku, uzņemties atbildību, komunicēt atbilstoši 21.gs - Turpināt mācīt bērniem komunicērt attālināti - lietot dažādus rīkus, sazināties rakstiski. Vispār mācīt bērnam cieņpilni un adekvāti sazināt"

"Varētu attālinātu mācīšanos izmantot arī skolotāju prombūtnes laikā."

"Vismaz 2 mēnešus gadā, piemēram, novembri un martu organizēt attālināti, jo tas dod skolēniem ļauties pašvadītai mācīšanai. Skolēni mierīgākā vidē var veiksmīgi apgūt visu."

"Organizēt mācību stundas attālināti (ierakstītas video stundas, sagatavoti materiāli - prezentācija, uzdevumi) gadījumos, kad kāds skolotājs ir kursos vai apslimis. Turpināt attīstīt skolēnus pašvadītu mācīšanos."

"Varētu turpināt attālināti ar kolēģiem apspriest dažādus jautājumus."

"Ja skolēns ir saslimis, tad, lai viņa prombūtnes laikā, viņam atsūtītu stundas darba materiālus, uzdevumus, kurus stundā pildīja, uzdevumu atbildes ar paskaidrojumiem. Vēlētos, lai iespējamas arī ir zoom konsultācijas priekš visiem bērniem, jo daži skolēni dzīvo tālu no skolas un citreiz, ja skola beidzas 13.00 bet konsultācijas ir 16.00, tad tas ir ļoti neērti priekš viņiem."

"Es gribētu turpināt mācīties attālināti, jo darbu izpildei tiek dots ilgāks laiks, nekā mācību stunda. Man tas bija īpaši noderīgi priekšmetos, kuros bija jāveic radošie rakstāmdarbi, Latviešu un Angļu valodā. Nav spiediens pabeigt darbu 40 minūšu laikā."

"Ideja par attālinātu mācību procesu, piemēram dažas dienas mēnesī vai 2 dienas nedēļā, šķiet ļoti laba. Man patika mācīties pašai, jo dažreiz skolas vidē nejūtos motivēta. Ne tāpēc, ka skola nespēj nodrošināt mācību procesam atbilstošu vidi, bet gan tāpēc, ka ir agrie rīti, skolēni kuri ir vairāk samiegojušies nekā es, kopumā spēj radīt nelabvēlīgu noskaņojumu mācību procesam. Mācīšanās attālināti tomēr ļoti daudz ko spēj iemācīt, jo izrādās, ka daži no klasesbiedriem pat nezina kur interneta vajadzētu meklēt papildus informāciju, kas šķiet pašsaprotama prasme 21. gadsimtā. Tāpat var iemācīties laika plānošanu, kas ir viena no svarīgākajām un nepieciešamākajām prasmēm visas dzīves garumā.Kopumā uzskatu, ka ik pa laikam pamainīt vidi ir pat veselīgi un ļoti interesanti."

Ko turpināt tālāk?

Labie piemēri

Daudzās skolās attālināto mācību laikā tika ieviests atšķirīgs laika plānojums (blokstundas, uzdevumi visai nedēļai) un skolotāji ciešāk sadarbojās mācību satura plānošanā un izmantoja digitālos plānošanas rīkus, definējot mācību stundas mērķus, sasniedzamo rezultātu, atgriezeniskās saites iegūšanu par stundu - šo daudzi skolotāji, vecāki un skolēni labprāt turpinātu arī ikdienas mācībās.

Uz jautājumu skolēniem, kas viņiem palīdzēja veiksmīgi mācīties attālināti, ir daudz atbilžu. Vairāk nekā puse skolēnu atzīmēja, ka viņiem ar mācībām palīdzēja ģimene (56%), palīdzēja tas, ka varēja ilgāk pagulēt (54%), varēja izmantot internetu (54%) un varēja plānot savu dienas režīmu (50%). Vidusskolas klašu skolēniem ģimenes palīdzība bija mazāk nepieciešama - to atzīmēja 32% vidusskolēnu, atšķirībā no 65% pamatskolēnu.
Vidusskolēniem visbūtiskākā palīdzība bija tas, ka varēja plānot savu dienas režīmu (63%), varēja izmantot internetu (62%) un varēja ilgāk pagulēt (62%). 54% vidusskolas skolēnu atzīmēja, ka ar mācībām palīdzēja draugi, bet no pamatskolēniem to atzīmēja tikai 40%.

Lai arī mūsu pētījums parāda, ka skolotāju, skolēnu un vecāku pieredze attālināto mācību laikā ir bijusi ļoti atšķirīga – gan dažādu skolu starpā, gan reizēm pat vienas skolas ietvaros, vēlamies izcelt labos piemērus, ko aptaujās ir minējuši respondenti. Lai tie kalpo par iedvesmu un ideju krātuvi arī citām skolām!

Ko turpināt tālāk?

Mācību plāns nedēļai

Vecāku aptaujā ļoti augstu tiek novērtēts skaidrs plāns mācību nedēļai. Nereti šajos mācību plānos bija definēti arī mērķi un sasniedzami rezultāti, kas palīdz skolēniem un vecākiem saprast nedēļas virzību. Vecāki min, ka tas būtu ļoti vērtīgi, ja arī atsākoties mācībām klātienē, viņiem tāds būtu pieejams. Tas palīdzētu plānot bērna mācības, kā arī mazinātu stresu, jo jau nedēļas sākumā būtu skaidrs, kas šonedēļ jāpaveic. 

Citādāki uzdevumi, starppriekšmetu saikne

Vecāki min piemērus, kur ļoti novērtē, ka skolotāji bija īpaši piedomājuši par uzdevumiem, kuros bija starppriekšmetu saikne, kā arī citus ne tik tradicionālus mācīšanās veidus - kā piemēram, grupu darbus, projekta darbus, iešanu un pētīšanu dabā, praktiskus uzdevumus, kas pietuvināti dzīvei, u.c.

Diferencēta mācīšanās

Daudzi vecāki norāda to, ka attālinātās mācības viņu bērniem ar mācīšanās grūtībām bija ļoti pozitīva pieredze, uzdevumiem veltot ilgāku laiku, saņemot individuālu skolotāja atgriezenisko saiti un vecāku palīdzību. Mācīšanos savā tempā un diferencēšanu ļoti novērtē arī skolēni, kas ātri tiek galā ar uzdevumiem. To noteikti vajadzētu turpināt.

IT un digitālo platformu iespējas

Attālinātās mācības palīdzēja apgūt jaunus rīkus un platformas. Lielākā daļa skolēnu, skolotāju un vecāku norāda, ka labprāt turpinātu tās izmantot gan mācību nolūkos  (uzdevumu pildīšana, mājas darbu veikšana, video skatīšanās/veidošana, utt.), bet arī komunikācijai. Piemēram, organizējot vecāku vai pedagogu sapulces ZOOM platformā, informējot par aktualitātēm WhatsApp grupās, utt.  Tāpat atzinīgi tika novērtētas tās skolas, kurās tika izmantota vienota platforma, kur "saplūst" uzdotais, izpildītais, vērtējums un papildus materiāli.

Skolēnu patstāvība

Gan skolotāji, gan vecāki aptaujās atzina, ka attālinātās mācības ļoti palīdzēja attīstīt skolēnos patstāvību. Skolēni paši mācījās plānot savu laiku - kad pildīt uzdevumus, kad meklēt papildus informāciju, kas nepieciešama mācībām, kad atpūsties, kad sazināties ar skolotājiem vai klasesbiedriem, utt.

"Plānot mājas darbus uz nedēļu un attiecīgi tos reģistrēt e-klasē vismaz nedēļu iepriekš, tādā veidā var plānot laiku visai nedēļai un izpildīt mājas darbus, kad ir laiks nevis katru vakaru, kad tas var būt apgrūtinoši, jo bērniem ir pulciņi un citas lietas."

"Mājas darbi bija radošāki, nekā klātienes mācībās - to vajadzētu paturēt. Mājas darbu saturs bija samazināts un tas ļāva bērniem pamatīgāk tos izstrādāt. Pa īstam beidzot vajadzēja izmantot interneta resursus un tas ir ļoti pozitīvi, jo bērni beidzot sāk apjaust, ka internetam nav tikai izklaides funkcija.Uzkrītoši bija tas, ka bērniem nebija stresa. Mūsu pusaudzis bija daudz mierīgāks, veselīgāks, labāk izgulējies, draudzīgāks."

"Vajadzētu atstāt iespēju meklēt un pētīt informāciju pašiem, kas palīdzēs studējot. Mazāk skaidrot jaunu tēmu, bet lai pamatinformāciju skolnieks iegūtu pats, bet skolotājs atbildētu uz jautājumiem."

"Man vairāk patika attālinātās mācības nekā klātienes mācības. Attālinātajās mācībās es apguvu informāciju labāk un sapratu uzdevumus labāk, lielākoties mana lēna tempa dēļ. Man vajadzīgs laiks, lai apgūtu informāciju un sākt pildīt vai vispār saprast uzdevumus. Skolā es gandrīz neko nepildīju klasē uzdoto, tādēļ ka man pietrūka laika. Kamēr es tikai izlasīju visu un sapratu izlasīto, citi klasesbiedri bija uzdevumu jau pabeiguši."

"Attālinātā mācīšanās bija lielisks veids, kā sevi iemacīt izdarīt visu laikā, un jau sākt plānot savu dzīvi.”

“Es gribētu, lai skolotāji turpmāk sūta plānus katrā priekšmetā ar darbiem, kurus jāpilda līdz kādam konkrētam datumam."

Kas būtu jāmaina?

Nepieciešamie uzlabojumi

Skolēniem visvairāk pietrūka skolotāja skaidrojuma 

Visvairāk (51%) skolēnu norādīja, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem, mācoties attālināti bija tas, ka pietrūka skolotāju skaidrojuma. Šo lomu bieži vien vajadzēja uzņemties vecākiem - visbiežākā vecāku atbilde, uz jautājumu, kuras darbības, atbalstot bērnu/-us mācībās, jums prasīja visvairāk laika, bija “Palīdzēju saprast mācību uzdevumus”. To atzīmēja 70% vecāku. Liela daļa vecāku (39%) atzīmēja, ka palīdzēja bērniem pildīt uzdevumus.

“Man pietrūka skolotāja skaidrojuma, bet ar laiku, es pati pielāgojos saprast jaunas tēmas.”

“Visi skolotāji uzdeva vairākas reizes vairāk nekā parasti, bez skaidra paskaidrojuma, kā izpildīt šos uzdevumus”

“Mēs nemācījāmies jaunu vielu, vienkārši mums lika mykoob uzdevumus un pildat, kā jūs gribat!”

“Mācos mūzikas vidusskolā, tāpēc problēmas īsti nesagādāja vispārizglītojošie priekšmeti, bet gan tieši specialitāte, pietrūka tieši tur skolotāja klātbūtne lai varētu parādīt kā tieši tas ir jādara, jo caur zoom aplikāciju visu nevar izdarīt”

“Skolotāji tikai uzdeva darba lapas vai pārbaudes darbus, bet nebija video materiāli, kas skaidrotu mācību vielu. Tik pat labi varētu pati mācīties visu no grāmatām, kārtot p/d un skola kā tāda nav vajadzīga!”

Skolēniem pietrūka motivācijas

41% skolēni norādīja, ka viena no lielākajām grūtībām viņiem bija motivācijas trūkums, 29% norādīja, ka vienatnē bija grūtāk mācīties.

“Motivācijas trūkums, kas, cita starpā, raksturīgs ne vien attālinātajai mācībai…”

“Nebija motivācija, iestājās rutīna”

“Dažreiz traucēja slinkums kaut ko darīt, jo zināji, ka vari apsēsties uz dīvāna un atpūsties, bet darbus izdarīt vēlāk.”

“Pietruka sabiedribas (ipasi - savu klasesbiedru) , reizem jutijos vientuligi”

“skumji un neviena nebija lai palidzetu lielako dalu no laika”

“nebija disciplīnas, kā arī sevi disciplinet bija ļoti grūti”

Ne visām ģimenēm bija mācībām nepieciešamais tehnoloģiskais nodrošinājums

19% skolēnu, kā vienu no vislielākajiem izaicinājumiem norādīja, ka nebija iespējams izdrukāt mācību materiālus, 16% - ka dators, planšetdators bija jādala ar ģimeni.

“Novecojis dators, bez printera un vebkameras”

“Internets bija ļoti lēns tad kad visa ģimene strādāja datoros.”

“Nebija pieeja wordam, līdz ar to visi garie teksti bija jāveic e-klases pastā ”

“Sliktā tehnika. Mikrofons nestradājā, tāpēc nevarēju piedalīties sarunās.”

“Liels mīnuss, ka ne visiem skolēniem ir pieejams dators, jo bija mājasdarbi ko bija grūti vai vispār ne izdarāmi ar telefonu vai planšeti.”

“Problēmas sagādā dators ar atbilstošām lierojumprogrammām. Jāatceras, ka ir ğimenes, kur bērnus audzina viens vecāks un līdz ar to nevar atļauties iegādāties visu nepieciešamo aprīkojumu kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai (dators, viedtālrunis).”

"Jārēķinās, ka internets un dators var kādu dienu nestrādāt vai nebūt pieejams (ja nav katram ģimenes loceklim) un darbus ne vienmēr var nodot plānotajā termiņā tieši tehnisko iemeslu dēļ."

Ilgs laiks pie datora rada diskomfortu

Skolotāji kā ilgu laiku pie datora min kā galveno lietu, kas viņiem ir sagādājusi vislielākos izaicinājumus vai grūtības, vadot mācības attālināti - to atzīmēja 79% skolotāju. 44% skolēnu, kā vislielāko izaicinājumu vai satraukumu saistībā ar tehnoloģiju lietojumu mācību procesā atzīmēja diskomfortu pavadot daudz laika pie datora.

“Mūsu skolā 98% no stundām bija zoom konferencēs, tādēļ man ir pasliktinājusies redze un konstanti sāp mugura. Domāju ja mums būtu bijuši vairāk patstāvīgie darbi ar grāmatām un burtnīcām šāda trūkuma nebūtu.. “

“Mums visu bērnību tika teikts, ka pie datora dienā drīkst pavadīt tikai stundu, bet tagad gandrīz visas mācības notika, izmantojot datoru, un varu teikt, ka tās noteikti ilga vairāk kā stundu.”

“Ļoti lielu laiku pavadīju pie datora, tagad gan acis, gan mugura sāp.” 

“Pasliktinājās redze, pavadot pie datora daudz vairāk laika nekā ikdienā.”

“Ļoti ilgs laiks pie datora. Lai arī kā tiktu plānots skolotāja laiks, tomēr skolēni ne vienmēr ievēro laiku, kurā jāiesūta darbi. Atgriezeniskai saitei ir nozīmīga, ja skolēns to saņem laicīgi, nevis pēc vairākām stundām. Līdz ar to skolotājam nenovēršami veidojas liela papildus slodze.”

“Tagad man jāiet pie acu ārsta, jo sāp acis! Esmu ļoti nogurusi! Maz laika atpūsties, pastaigāties, trūkst laika ģimenei, ja es strādātu skolā viss būtu citādāk!”

Skolotāju pārslodze un tās risinājumi

Ļoti daudzi skolotāji aptaujās norāda uz lielāku slodzi attālināto mācību laikā salīdzinot ar ikdienas mācību procesu un lielāku pārslodzi, un ievērojamai daļai skolotāju nav padomā, kā to mazināt. Savukārt cita daļa skolotāju runā par attālināto mācību pieredzes uzkrāšanos, kas palīdz procesus virzīt raitāk un efektivizēt. Tas norāda uz atbalstu, ko skolas vadība un skolotāji var sniegt viens otram, sakārtojot mācību darba organizāciju un parādot dažādos līmeņos pieejamos resursus, skolotāju darba atvieglošanai. Skolotāju izteiktie priekšlikumi būs noderīgi arī klātienes mācību darba organizēšanā.

Valsts / mācību jomu līmenī  skolotājiem laiku ietaupītu plaša kvalitatīvu digitālo materiālu un uzdevumu krātuve - visās jomās dažāda līmeņa uzdevumi, ko skolotāji varētu papildināt un pielāgot savām vajadzībām. Jaunu mācību materiālu izstrāde vai pielāgošana bija starp 3 darbībām, kas skolotājiem paņēma visvairāk laika, vadot mācības attālināti - to atzīmēja 60% skolotāju. Būtiska būtu iespēja automātiski labot uzdevumus un veidot pārskatu par to, kuri skolēni ir izpildījuši uzdevumus. Esošajās platformās skolotājiem ir grūtāk veidot savus uzdevumus, to labošanā ir kļūdas un dažās jomās nav uzdevumu. 

Skolas līmenī nepieciešama vienošanās par pieeju mācībām - izmantot vienotu plānošanas sistēmu, platformu komunikācijai un uzdevumu iesūtīšanai/ saņemšanai/ atgriezeniskās saites sniegšanai, kā arī vienošanās par to, ko nozīmē kvalitatīva mācīšana, tai skaitā attiecībā uz atgriezeniskās saites sniegšanu skolēniem - cik bieži un kādā apmērā tā ir jāsniedz. Tāpat skolotāji runā par nepieciešamību pēc konsultatīva atbalsta.

Individuālā līmenī ļoti daudzi skolotāji starp lielākajiem izaicinājumiem min robežu neesamība starp darba un privātās dzīves laiku un atzīst, ka viņiem pašiem ir jānosaka laiks un veids, kā sazināties ar skolēniem un vecākiem. 

 “Pēc attālināto mācību noslēguma secinu, ka būtu bijis labi, ja pati personīgi nospraustu robežas, līdz cikiem man drīkst zvanīt. Domāju, ka būtu bijis labi, ja medijos, reizi pa reizei, izskanētu kāds atgādinājums skolēniem un vecākiem par to, lai neaizmirst, ka pedagogs arī ir cilvēks. Kā arī atgādinājums pedagogiem, ka attālināto mācību laikā viņiem ir darba laiks. Pedagogi ir entuziasti, kuri mēdz pārlieku aizrauties ar savu darbu. Tas var novest pie izdegšanas.”

“Jauno materiālu izstrādei vai pielāgošanai patērētais laiks var mazināties līdz ar lielākas pieredzes iegūšanu. Tātad - te varētu palīdzēt laiks.”

“Mācot 7.klasei ģeogrāfiju pēc jaunās programmas, daudz laika prasīja mācību materiāla atlase, izstrāde, jo nav mācību grāmatu.”

“Īpaši jauno sistēmu veidošana, lai nabadzīgie nepilnvērtīgu datoru zooparka lietotāji (planšetes ar Android, Mac datori u.c.) varētu strādāt standarta vidē.”

“Darbu izstrādāšana un izdomāšana tā lai tos var izdarīt ar bērniem pieejamajiem resursiem...”

“Lai nodrošinātu, savos mācību priekšmetos sapratni skolēnos, no manas puses tika veidoti skaidrojošie video, par noteiktajām tēmām, kuros tika izstāstīta vispusīgi teorija, lai galvenās domas saprastu, kā arī veidoju, uzdevumu skaidrojošus video, pēc kuriem skolēns skatoties spēja atrisināt, mājās uzdotos darbus.”

Atgriezeniskās saites sniegšana un darbu labošana skolotājiem bija izaicinājums

Attālinātas atgriezeniskās saites sniegšana skolēniem un skolēnu iesniegto darbu labošana bija 2 no 3 darbībām, kas skolotājiem paņēma visvairāk laika, vadot mācības attālināti - katru no tām atzīmēja 59% skolotāju.

“Būtu izcili, ja būtu veids kā ātri saņemt atgriezenisko saiti no skolotāja. Dažreiz sanāca tā, ka gaidot atbildi sen jau esmu to atradusi internetā. Pietrūkst tā momenta, kad klasē pacel roku un ātri iegūsti atbildi no skolotāja.”

“Daži skolotāji ļoti vēlu atvēra sūtītos darbus un tad tu nezini vai biji sapratis uzdevumu pareizi, vai skolotājs vispār ir saņēmis un tad ja kaut kas nav bijis labi, labot pēc ilga laika ir daudz grūtāk.”

“Nebija izstrādāta vienota sistēma pēc kuras uzdot veicamos uzdevumus un nebija atgriezeniskās saites, piemēram, videozvans kurā pārrunātu padarīto.”

“Pēdējā mēnesī es nevarēju atrast motivāciju vispār atvērt e-klasi un kaut ko darīt un, manuprāt, tas pats bija arī skolotājiem, jo sākumā es saņēmu atgriezenisko saiti gandrīz no katra skolotāja, taču maijā man atbildēja varbūt 1 vai 2 skolotāji.”

“Es gribu pateikt,liels paldies visiem skolotājiem,kuri plaši un skaidri varēja paskaidrot visus uzdevumus! Un bija ļoti patīkami saņemt atgriezenisko saiti,un zināt,ka ne velti izpildīji darbu!”

“Pats jau vainīgs- vajadzēja noteikt vienotu formātu (vai dažus fiksētus formātus), kādā iesniedzamas atbildes- iesniegšanas dažādība sarežģīja mazliet dzīvi, bet tas ir labojams.”

“Darbu labošana molbertā aizņēma 10x ilgāk nekā dzīvē.”

“Sākumā [laiku aizņēma] skolēnu iesniegto darbu labošana, vēlāk izveidoju uzdevumus Uzdevumi.lv, kas tika izlaboti automātiski. Tomēr jutos gandarīta, ja varēju bērniem izskaidrot individuāli kāpēc viņi kļūdījušies un dot iespēju uzdevumu veikt 100% pareizi. Tas bija abpusējs prieks. ”

“Visvairāk tieši darbu labošana priekšmeta (latv. val. un literatūra) dēļ. Lielas grūtības sagādāja tas, ka visi darbi jālabo, skatoties ekrānā.”

“To darīt bija grūti - katram atsevišķi jālabo, jāpaskaidro, visu laiku acis datora vai telefona ekrānā”

“Par katru darbu iesūtīto darbu eklasē rakstīju atbildes vēstuli ar komentāru par veikto darbu.”

“Dažreiz atbildot uz vienu un to pašu jautājumu katram skolēnam atsevišķi.”

Trūka vienotas saziņas, uzdevumu saņemšanas, nodošanas sistēmas

Aptuveni puse skolēnu (49%) saņēma uzdevumus no katra skolotāja atsevišķi. Jautājot kad un kā skolotāji skolēniem sniedza informāciju par mācībām un veicamajiem uzdevumiem, visvairāk skolēnu atbildēja, ka katrs skolotājs sūtīja savus uzdevumus no rīta dienā, kad plānota stunda (52% skolēnu to atzīmēja) vai katrs skolotājs lika savus uzdevumus elektroniskajā dienasgrāmatā dažādos laikos (46% skolēnu).

Daudzās skolās skolotāji vienojās par vienas platformas izmantošanu, taču vairākās tas vēl ir paveicamo darbu sarakstā. Skolēnu un vecāku aptaujas atbildes rāda, ka vienošanās trūkums nozīmē papildu slodzi, jo informācija jāmeklē un jāsūta katram skolotājam citādi. Tā tiek atzīta kā viena no problēmām, kāpēc bērni nevar mācīties patstāvīgi.

Daudzi skolēni komentēja, ka tā kā skolotāji savstarpēji nesadarbojās. Skolēniem bija atšķirīgs, nesamērīgs darba apjoms dažādos priekšmetos un pārklājās darbu nodošanas termiņi. 

No skolotāju redzējuma būtiskākās tehnoloģijas, kuras viņiem pietrūkst, lai viņi pilnvērtīgi varētu vadīt mācību procesu attālināti, ja tāds būtu nepieciešams:

• piekļuve skolēniem digitāliem mācību resursiem (30% skolotāju),
• stabils interneta savienojums (24% skolotāju),
• atbilstoša programmatūra interaktīvu mācību uzdevumu un pārbaudes darbu veidošanai skolēniem (23% skolotāju).
• integrēta/vienota tiešsaistes mācību vadības vide skolā mācību darba īstenošanai un saziņai ar skolēniem (22%).

“Atkal vēlos akcentēt, ka bija ļoti liels darba apjoms un dažreiz šķita, ka skolotāji savā starpā par to nebija runājuši. Darbi tika uzdoti dažādos formātos, tie dažreiz tika ierakstīti kaut kur, kur nekad nebūtu meklējusi uzdevumus.”

“Katrs skolotājs izdomāja savu veidu caur kuru uzdot mājasdarbus, dažš uzrakstija wordā un atsūtija failu, daži pa taisno eklasē rakstija un daži mājasdarbus neuzdeva izpildīt visas nedēļas garumā bet gan dažu dienu garumā tādēļ bija loti grūti visu saplānot jo katrs uzdeva pa savam veidam un it īpaši tas bija grūti jo kamēr esi mājās tu nevari vienkārši studām pie datora sēdēt- ir mājasdarbi arī, pienākumi, un tā kā esam mājās- arī dažkārt nebija iespējams atrasties mājās brīdī kad skolotājs vēlējās kaut ko uzdot ar īsu temiņu.”

“Lai gan darbi parādījās ēklasē katru dienu, nebija iespējams atzīmēt izpildīto, tāpēc ko varēja palaist garām un nebija sadalīti uzdevumi vienādi vienā dienā būtu ļoti maz katrā stundā nākamajā ļoti daudz. Vieglāk būtu ja būtu zināms visas nedēļas plāns tās sākumā lai var saplānot laiku.”

“Dažreiz bija tā, ka nevarēja īsti saprast ko skolotāja skaidro vai uzdod”

Skolēniem pietrūka socializēšanās iespējas

Uz socializēšanās trūkumu kā risku attālināto mācību laikā  norāda gan eksperti, gan respondenti aptaujās - vecāki, skolotāji, skolēni un skolu vadītāji. Skolotāji atgādina par skolas nozīmi plašākā kontekstā, tai skaitā socializācijas iespēju nodrošināšanā un prasmju attīstīšanā, īpaši jaunākajiem bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām. 

Par draugu nesatikšanu kā vienu no grūtākajiem aspektiem runā gan skolēni, kuriem bija grūti mācīties attālināti, gan skolēni, kuriem kopumā šāds mācību modelis bija atbilstošs.  Arī vecāki norāda uz bažām šajā jomā un piedāvā risinājumus -  rosina vairāk rīkot zoom stundas un grupu darbus, lai veicinātu skolēnu savstarpējo saziņu arī attālināto mācību laikā.

"Tā kā skola ir ne tikai mācīšanās un zināšanu ieguves vieta, bet arī socializācijas, komunikācijas un integrācijas prasmju veidotāja, tad klātienes mācīšanos attālinātā mācīšanās tomēr nevar aizvietot ilgstoši."

“Nevēlos turpināt mācīties attālināti, jo bieži ir ļoti garlaicīgi vai arī skumji, jo nav sociālās saskarsmes ar citiem cilvēkiem vai draugu tuvumā.”

“Es gribētu to, ka no rītiem var darbus pildīt jebkādā secībā, ka nav jābrauc uz skolu un agri jāceļas.Bet tā es negribētu mācīties attālinātajās mācībās, bet iet uz skolu un satikt savus draugus, klasesbiedrus un skolotājus.” 

“Jāorganizē arī tiešsaistes stundas, kur bērni var ieraudzīt savus klasesbiedrus un skolotāju, jo tieši atšķirtība no saviem draugiem bija vissmagāk panesama.”

“Man šobrīd uz mācību procesu attālināti ir pozitīva attieksme, jo dēls ir kļuvis mierīgāks un nav vajadzības sevi pierādīt un būt labākam, stilīgākam un bagātākam.(...) Trūkst tikai sociālā un fiziskā komunikācija klātienē.”

Detalizēti rezultāti pieejami visām skolām un pašvaldībām

Mēs uzskatām, ka daudzus, ļoti nozīmīgus lēmumus, var pieņemt tikai uz vietas skolās, vai sadarbībā ar pašvaldībām, tāpēc aptauju dati ir ļoti nepieciešami informētiem lēmumiem. Aptauju rezultātus par attālinātajām mācībām izsūtījām uz pašvaldību izglītības pārvalžu vai izglītības nodaļu e-pastu adresēm. Ja neesat saņēmuši rezultātus, vai ir kādas neskaidrības, sazinieties ar mums, rakstot uz atbalsts@edurio.com.

Izmantojiet pilnas Edurio platformas iespējas!

Daudzas Latvijas skolas izmanto Edurio, lai ātri iegūtu informāciju no vecākiem, skolēniem un skolotājiem par to, kā norit attālinātās mācības, turpinātu labo praksi un uzlabotu trūkumus. Šobrīd vispopulārākā aptauja ir iknedēļas aptauja attālinātā mācību procesa novērtēšanai. Izmantojiet Edurio iespējas ātri iegūt digitālu atgriezenisko saiti un izdarīt secinājumus jūsu skolā un pašvaldībā laikā, kad klātinē to nav iespējams saņemt! 

Kronvalda bulvāris 4, LV-1010
edurio@edurio.com

Datu drošība un GDPR
Lietošanas noteikumi
Sīkdatņu politika
Kontakti

Vakances