Man ļoti gribētos, ka tad, kad varēs atkal uz skolu iet klātienē, vecāki pavadītu un skolotāji sagaidītu skolēnus ar vārdiem, kas spēcina un iedrošina, nevis uzsvērtu to, cik daudz ir pazaudēts, neiemācīts, nokavēts.
Mēs, pieaugušie, varam ar saviem vārdiem sniegt to motivāciju mācībām, kas šobrīd daudziem ir ļoti nokritusies, ja mēs skolā skolēnus sagaidām kā varoņus, kas ir pārvarējuši grūtības.
Šis ir brīdis, kad mēs kā vecāki un mēs kā skolotāji varam saprast – kas skolēniem vēl pietrūkst, kas viņiem vēl jāapgūst no šīm prasmēm, rakstura īpašībām, no pašmācības, lai arī nākotnē varētu pārvarēt šādas krīzes.
Izlasiet visu rakstu, spiežot uz pogas zemāk.
